Skandināvijas tirdzniecība

Ziemeļeiropas valstis Teorija Pēc vikingu laikmeta beigām Skandināvijā bija izveidojušās trīs karaļvalstis — Dānija, Norvēģija un Zviedrija, kuras sastāvā atradās arī Somija. Zemes bija reti apdzīvotas. Novadus pārvaldīja dižciltīgas dzimtas, kurām piederēja lieli zemes īpašumi.

Par Skandināvijas tirgiem (SCM Forex)

To īpašnieki bija patstāvīgi, viņi nevēlējās pakļauties karalim, kurš tika skandināvijas tirdzniecība. Katrai teritorijai bija savi likumi, nauda, pārvalde un tiesa. Taču arī Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas valdnieki vēlējās palielināt savu varu.

Lai to panāktu, viņi sadarbojās ar baznīcu. Visas trīs Skandināvijas valstis sacentās savā starpā, kura būs spēcīgākā un ietekmīgākā. Visattīstītākā šajā laikā bija Dānija.

Dāņi vēlējās būt noteicēji Baltijas jūrā un kopš Vēlāk dāņi sāka karu ar vareno Hanzas savienību par noteicošo lomu Visbijas pilsētas tirdzniecībā Gotlandes salā, taču pēc sākotnējiem panākumiem piedzīvoja sakāvi.

Vāciešu īpašumā jau bija nonākušas skandināvijas tirdzniecība zemes un pilis. Tas izraisīja vietējo zemes īpašnieku neapmierinātību.

Skandināvu aristokrāti nolēma apvienoties, jo, kopīgi rīkojoties, varētu nosargāt savas zemes no vācu pieaugošās ietekmes. Apvienošanos uzsāka Dānijas un Norvēģijas karaliene Margrēte. Viņa uzaicināja uz apspriedi ietekmīgus augstmaņus no visām trim Skandināvijas valstīm.

Tika nolemts, ka visām trim valstīm turpmāk būs kopēja ārpolitika un viens karalis, bet likumi katrā valstī paliks savi.

Social links

Tā izveidojās Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas savienība jeb Kalmaras ūnija. Nesaskaņas sākās jau ar karaļa izraudzīšanos.

• Mēs izstrādājām un ražojam gaisa filtrus, kas aizsargā cilvēkus, darba procesus un apkārtējo vidi.
• Sīkfailu un konfidencialitātes iestatījumi Kā mēs izmantojam sīkdatnes Mēs varam pieprasīt sīkdatņu iestatīšanu jūsu ierīcē.
• Vikingu pilsētas Skandināvijā.
• Tendenču līnijas var uzzīmēt
• Bināro opciju pamatstratēģijas
• Ziemeļeiropas valstis — teorija. Pasaules vēsture, 7. klase.

Gandrīz katra ūnijas valdnieka nākšanas pie varas saistījās ar ilgstošiem savstarpējiem strīdiem, kas nereti pārauga attiecību noskaidrošanā ar ieročiem. Kalmaras ūnija bija vairākas personālūnijaskas apvienoja Dānijas ar HolšteinuNorvēģijas ar Īslandi un Grenlandi un Zviedrijas ieskaitot daļu Somijas karalistes zem viena monarha.

Valstis atteicās no savas suverenitātes, bet ne neatkarības. Dominējošā valsts ūnijā bija Dānija.

Andrejs Šilinskis - ZINZINO - 13/12/2017

Ar laiku dāņi sāka izmantot Kalmaras ūniju savās interesēs skandināvijas tirdzniecība pieprasīja, lai ūnijā valdītu tikai Dānijas karaļi. Zviedriem nepatika dāņu īpašā vieta triju valstu savienībā, tādēļ Zviedrijā pieauga neapmierinātība ar Kalmaras ūniju. Ūnijas dēļ zviedriem bija arī saimnieciski zaudējumi, jo pirms ūnijas noslēgšanas skandināvijas tirdzniecība atšķirībā no dāņiem bija sekmīgi sadarbojušies ar Hanzas savienību, bet skandināvijas tirdzniecība Hanzas tirgotāji skandināvijas tirdzniecība vairs dzelzi no Zviedrijas raktuvēm.

Navigācijas izvēlne

Arī Zviedrijas bruņniecība bija neapmierināta ar Dānijas vadošo lomu, un abu valstu attiecības saasinājās. Lielākā kauja notika pie Brunkebergas Stokholmas tuvumā, kur zviedri sakāva dāņus. Sākās ūnijas noriets, jo sabiedrotos ar skandināvijas tirdzniecība kopā noturēt nebija iespējams. Izcēlās arī zviedru zemnieku nemieri. Gustavs I Vāsa Dāņu valdnieki aktīvi darbojās, lai nepazaudētu otro ūnijas valsti — Norvēģiju.

Neatkarību Norvēģija atguva — Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā, tāpat kā citās Eiropas zemēs, Skandināvijas zemniecība nebija nospiesta beztiesiskā atkarībā no kungiem.

Top Navigation

Nereti valdnieki brīvajā zemniecībā saskatīja sabiedrotos cīņai ar aristokrātiju. Skandināvijā ne tikai augstmaņi, bet arī karaļi konungi deva priekšroku dzīvei laukos. Pilsētu bija maz.

Tās līdzinājās nelieliem miestiem. Vienīgi Visbija un Stokholma Lielākā iedzīvotāju daļa tajās bija vācieši. Norvēģija ieguva kontroli pār Islandi un Grenlandi, Dānija pār Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Ziemeļigauniju, bet Zviedrija virzījās uz Krievzemi un pret nekristīto Somiju.

Iekarojumi lielākoties tika pamatoti ar nepieciešamību izplatīt kristietību pagānu vidū. Skandināvijā nostiprinājās baznīcas.

Skandināvijā nostiprinājās politiskā sistēma. Norvēģijā iedibinājās karaļa varas mantošanas princips. Tika noteikti valstij vienoti likumi un iedibināti ienesīgi valsts amati.

Valsts tika sadalīta apgabalos, kuru pārvaldītājus iecēla karalis.

Satura rādītājs

Atšķirībā no Norvēģijas, Dānijā un Zviedrijā karali ievēlēja. Tas ierobežoja karaļa darbību, jo pirms ievēlēšanas tam bija jādod dažādi solījumi. Rezultātā valdniekam nācās dalīt varu ar aristokrātiju. Arī Zviedrijas karalis Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L.